Vīzu veidi

Vīzām ir vairāki veidi, nevis tikai viens, kā varbūt daudziem šķiet. Vispār jau par vīzām un to veidiem cilvēki pārāk daudz nezina, ja paši ar to nav saskārušies un nav bijusi tāda nepieciešamība. Taču tad, kad ir vēlme braukt uz vietu, kam ir nepieciešama vīza, tad atliek vien sākt pētīt vīzas, to veidi un to kā attiecīgo vīzu vispār ir iespējams iegūt. Un arī protams to, cik tā maksā. Pēc pievienošanāsŠengenas līgumam Latvijā izsniedz vīzas, kuras ir derīgas tikai Latvijas zonā, vai Latvijā un citās dalībvalstīs jeb Šengenas vienotās vīzas. Principā ir 3 veidu vīzas – A, C un D kategorijas. Nedaudz dīvains kategoriju sadalījums, jo nav kategorijas B, kas būtu visai loģiska. Lai nu kā, bet A kategorijas ceļojuma vīza ir tā sauktā lidostas tranzītvīza, C vīza ir īstermiņa vīza, savukārt D vīza ir ilgtermiņa vīza. A un C vīzas ir Šengenas vīzas, taču D vīza ir Latvijas nacionālā vīza. A kategorijas jeb tā sauktā lidostas tranzītvīza ir domāta Šengenas zonas lidostu zonas šķērsošanai. Šī vīza var tikt izmantota vairākkārt. Tā ārzemniekam dod iespēju atbilstoši šķērsot konkrēto zonu vairākas reizes. Šengernas zonas dalībvalsts lidostas zonu. Šādas vīzas maksimālais iespējamais derīguma termiņš ir 6 mēneši. C vīza, jeb tā sauktā,  īstermiņa vīza ir  vīza, kas atļauj norādītajā laikā ieceļot, lai šķērsotu tranzītzonu vai ieceļot un plānoti uzturēties Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Šī vīza var būt vai nu derīga visu (vai vairāku Šengenas līguma dalībvalstu) teritorijā, vai arī derīga tikai kādā konkrētā valstī. Šādas vīzas termiņš ir 90 dienas divreiz garākā laika periodā. Savukārt D vīza jeb ilgtermiņa vīza ir atšķirīga no abām iepriekš minētajām, jo tā ir Latvijas nacionālā vīza. Šī vīza var tikt izmantota vairākkārt, kas ārzemniekam dod iespēju vīzā norādītajā laikā vieceļot Latvijā, vīzā norādīto laiku uzturēties valstī un izceļot no tās. Šī vīza attiecas konkrēti uz Latvijas valsts teritoriju un uzturēšanos tajā. Šādas vīzas derīguma termiņš ir maksimums 1 gads. Protams, šie nav vienīgie vīzu veidi, jo citās valstīs var būt arī citu veidu vīzas. Bieži vien vīzas izsniedz atkarībā no ceļojuma mērķa un veida. Vairākās vietās ir iespējams vīzu dabūt uz vietas – tieši galamērķī (parasti lidostā). Gandrīz visās valstīs šāda iespēja pastāv, ja ir kāds neparedzēts gadījums, piemēram, lidojums ir novirzījies no maršruta un spiests lidot caur kādu citu valsti. Taču ir vietas, kur to var izdarīt arī parastiem ceļotājiem (kaut gan arī pastāv dažādi noteikumi un ierobežojumi). Mūsdienās arī nav nekāds pārsteigums, ka ir pieejamas arī elektroniskas vīzas – tādu izsniedz elektroniskā formā un nav nepieciešams pasēa vīza jeb lidostas  spiest zīmogu. Patiesībā pases zīmogi ir ļoti forši, it īpaši šobrīd, kad tādu nav daudz. Agrāk, kad bija daudz vairāk vīzu un iebraukšanas atļauju, gandrīz vienmēr kaut kur braucot varēja dabūt kādu zīmogu pasē. Vēlāk bija interesanti paskatīties kādas katrai valstij tās vīzas izskatās. Taču viss plūst un mainās, tāpēc tagad atliek vien atcerēties pašu ceļojumu, nevis to, kā izskatās vīza.

Vīza uz Ķīnu

Ķīna ir diezgan tāls un eksotisks galamērķis. Protams, tas nav arī pārāk lēts prieks, tāpēc tad, kad izvēlas doties uz Ķīnu, cilvēki parasti ieplāno garu ceļojumu, tas ir, vismaz 2 nedēļas. Ja brauc tik tālu, tad nav īsti jēgas braukt tikai uz dažām dienām (jāņem vērā, ka arī ceļam tiek patērēts diezgan ilgs laiks, turklāt ir arī dažādas laika zonas, kas nedaudz ietekmēs ceļojuma ilgumu). Tā kā ceļojums ir tāls un parasti diezgan ilgs, tad jārēķinās arī ar attiecīgām izmaksām. Aviobiļetes, visticamāk, būs dārgākās izmaksas, jo viesnīcu, hosteli vai kādu citu apmešanās vietu katrs izvēlas pēc savām vēlmēm un iespējām. Taču ar aviobiļetēm nekāda lielā izvēles iespēja nesanāk. Protams, var mēģināt gaidīt kādus izdevīgus piedāvājumus un labas atlaides, taču tas tāpat izmaksās gana daudz. Ceļojot uz Ķīnu, Latvijas pilsoņiem (un arī nepilsoņiem) ir nepieciešama ceļošanas vīza. To protams ir nepieciešams noformēt pirms ceļojuma. To ir iespējams noformēt gan Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā, gan atūrisma aģentūrā. Protams, visas tūrisma aģentūras, kuras piedāvā braucienus uz valstīm, uz kurām braucot ir nepieciešama vīza, piedāvā to nokārtot – nav nepieciešams pašam nekur personīgi doties un meklēt kur to izdarīt. To var izdarīt arī pats, taču tā kā mūsdienās visi ir ļoti aizņemti, tad ir patīkami, ja kāds visu nokārto tavā vietā. Tūrisma vīzas darbojas 30 kalendārās dienas. Ir iespējams pieteikties vienreizējai kā arī divreizējai vīzai (kā jau lielākajā daļā valstu, kur nepieciešama vīza). Ja Ķīnā plānojat atrasties tikai uz dažas dienas (piemēram, pa ceļam uz kādu citu vietu), tad dažkārt tas ir iespējams bez vīzas. Vīza uz Ķīnu maksās sākot no 85 EUR – atkarīgs kāda tieši vīza nepieciešama, kā arī tas, cik steidzami to vajag izgatavot. Lai arī cilvēki zina, ka labāk visu izdarīt laicīgi, jo pēdējā brīdī var nepaspēt un beigās viss vēl sanāks dārgāk, cilvēki tāpat mēdz aizmirst par šādām lietām vai vienkārši par to nepadomā. Ir jārēķinās ar to, ka šai vīzai būs nepieciešama aptuveni nedēļa (standarta gadījumos). Savukārt, ja Ķīnā būsi tikai līdz 6 dienām (kā iepriekš minēts – uz neilgu laiku), tad dažkārt Latvijas pilsoņi drīkst tur uzturēties bez vīzas. Tas ir iespējams tikai tad, ja Ķīnā ielido kādā no konkrētajām lidostām, un ja esi iegādājies biļeti atapakaļceļam. Atkarībā no pilsētas, kurā ierodies Ķīnā, tu drīksti uzturēties valstī no 24 stundām līdz pat 6 dienām. Protams, ka ar šo vīzu tava pārvietošanās Ķīnā ir visai ierobežota. Ar šo vīzu drīkst apmeklēt tikai konkrētās pilsētas, un arī tālāk tev ir jāceļo no tieši tās pašas pilsētas. Izņēmums ir tikai tad, ja esi ielidojis Pekinā vai Šanhajā. Tad tev ir tu drīksti iegūt gan internetā, gan Ķīnas vēstniecībā, kā arī tūrisma aģentūrās. Ja ceļojumu pērc caur tūrisma firmu, tad principā daudz nav jāstreso, jo firma pati nokārto visu nepieciešamo. Taču, ja pats plāno ceļojumu, tad obligāti ir jāizpēta visa nepieciešamā informācija. Ķīna tomēr nav kāda tuvējā Eiropas valsts, kur viss ir pa lielam skaidrs un saprotams – tur ir pavisam cita pasaule.

Vīza uz Baltkrieviju

Baltkrievija ir viena no četrām Latvijas kaimiņvalstīm. Parasti jau kaimiņvalstis ir tās, uz kurām visbiežāk dodamies ceļojumā, jo tās ir gana tuvu – ir iespējams tur nokļūt arī ar personīgo auto. Visbiežāk latvieši dodas uz Igauniju vai Lietuvu, un viens no iemesliem ir tas, ka uz šīm valstīm nav nepieciešamas nekādas vīzas – tur var iebraukt kad un kā vien vēlas. Tas ir daud ērtāk un vienkāršāk, jo vīza tomēr maksā naudu – attiecīgi lētāks brauciens sanāk tad, ja vīza nav nepieciešama. Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez vīzas var uzturēties Baltkrievijā līdz 5 dienām, ja ielidošana un izlidošana no valsts ir Minskas starptautiskajā lidostā. Tātad, ja uz Baltkrieviju lido, tad var arī iztikt bez vīzas, ja paredzēts īss ceļojums, taču lētāk, protams, ir braukt, piemēram, ar autobusu (tas arī nav nemaz tik ilgi, tas pats, kas doties uz Lietuvu vai Igauniju ar autobusu). Lidmašīnas biļete būs daudz dārgāka, turklāt daudziem arī nepatīk vai arī ir bail lidot. Tāpēc lielākajai daļai tomēr būs vajadzīga vīza. Vīzu ir iespējams noformēt 6 dienu laikā (vai arī 3 dienu laikā, taču par lielāku samaksu). Ir diva veida vīzas – tūrisma mērķim un biznesa mērķim. Ja dodaties biznesa darīšanās un ir nepieciešama biznesa vīza, tad to var nokārtot vairākos gadījumos, piemēram, ja ir ielūgums no Baltkrievijas biznesa partneriem, notariāli apstiprināta Baltkrievijas biznesa partneru firmas reģistrācijas apliecības kopija, biznesa vēstule no Latvijas firmas vai abu pušu sadarbības līguma oriģināls. Taču lielākoties cilvēkiem ir vajadzīga tūrisma vīza. Tādai vīzai pieteikties ir daudz vieglāk, jo ir nepieciešama derīga pase, fotogrāfija, aizpildīta attiecīgā anketa, apstiprināta viesnīcas reģistrācija un apdrošināšanas polise. Principā viss, kas vien ir vajadzīgs ikvienā ceļojumā. Parastā tūrisma vīza, kas derīga līd 10 dienām maksās aptuveni 45 EUR (ja vīzu vajag steidzamāk, tad būs jāmaksā vairāk). Vīzas var noformēt gan vēstniecībā, gan caur jebkuru tūrisma aģentūru. Arī pērkot autobusa biļetes var noformēt vīzu. Tas ir ļoti vienkārši un ātri, taču par to nedrīkst aizmirst un tas ir jānokārto laicīgi (tas aizņemts aptuveni 5 darba dienas). Uz Baltkrieviju var doties arī uz nedēļas nogali, taču, ja jau vīza ir iegūta, tad labāk tomēr izmantot iespēju un tur pavadīt nedaudz vairāk dienu. Tā kā ceļā nebūs jāpavada daudz laika, tad būs pietiekami daudz laika, lai varētu apskatīt valsti un vēlamos apskates objektus. Patiesībā daudzi nemaz neiedomājas par Baltkrieviju kā labu opciju nelielam izbraucienam. Iespējams tas ir vīzas dēļ, bet iespējams tāpēc, ka Baltkrievija ir tieši blakus Latvijai un tas šķiet pārāk tuvu – daudzi tomēr grib ceļot kur tālāk. Turklāt, Baltkrievijā ir iespējams arī nopirkt dažādus interesantus produktus, kurus varbūt neesam pieraduši redzēt jau ierastajos veikalos tepat vai Lietuvā vai Igaunijā. Turklāt, arī cenas Baltkrievijā ir diezgan patīkamas. Ja nav pārāk daudz līdzekļu, lai dotos šikā un dārgā ceļojumā, tad Baltkrievija var būt lieliska izvēle. Turklāt, tas būs kas savādāks un nedaudz oriģināls, jo kolēģu vai draugu vidū tomēr tik bieži nedzird par to, ka kāds ir tikko atgriezies no atvaļinājuma Baltkrievijā. Taču kāpēc gan ne – ikvienā valstī ir skaistas pilsētas un vietas, kuras apmeklēt un apskatīt.

Vīza uz Austrāliju

Austrālija, viens brīnišķīgs galamērķis gan ceļojumam, gan patstāvīgai dzīvei. Ar Austrāliju patiesībā ir līdzīgi kā ar ASV, lai tur saņemtu vīzu, kas piemērota ilgstošai dzīvošanai un strādāšanai, ir vajadzīgas ļoti daudz lietas – un jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Tas nav viegli izdarāms, taču, ja tas ir paveikts, tad grūtākais ir galā un var baudīt skaisto valsti. Šī valsts atrodas ļoti tālu no Latvijas, tāpēc ir tikai loģiski, ka tur daudz kas būs daudz savādāk – tā nav tikai viena no Eiropas valstīm, kur viss šķiet kā mājās. Varbūt sapnis par dzīvošanu šajā valstī ir daudziem, taču ne visiem ir tādas iespējas, lai šo sapni arī īstenotu. Protams, uz Austrāliju var doties arī atvaļinājumā – tā noteikti ir vieta, kur ir daudz ko redzēt un piedzīvot. Ja reiz brauc tik tālu, tad ceļojums būs vismaz 2 nedēļu garš (jau nokļūt vien līdz Austrālijai var prasīt pat veselu dienu). Šādi tālie ceļojumi uzreiz nozīmē, ka tas viss izmaksās diezgan dārgi – ne tikai aviobiļetes, bet arī viesnīca, jo summa sanāks diezgan liela arī pašās lētākajās viesnīcās – tur tomēr pavadīsi diezgan daudz dienu. Vīzu uz Austrāliju dabūt nav nemaz tik viegli un ātri (atkarīgs arī kāda veida vīza tā būs). Ir pieejamas dažādu veidu vīzas, kuras tiek piešķirtas attiecīgi konkrētajām cilvēkam katram atsevišķi. Katrs gadījums tiek individuāli izvērtēts, pirms tiek pieņemts galējais lēmums. Par visām vīzām un tām nepieciešamajiem dokumentiem, protams, var noskaidrot gan internetā, gan Austrālijas vēstniecībā. Lai nokārtotu beztermiņa vīzu, ir jāatbilst dažādiem nosacījumiem, piemēram, ir jābūt labām angļu valodas prasmēm, izglītībai, darba pieredzei un labai veselībai. Savukārt ar Austrālijas tūristu vīzu valstī var uzturēties līdz trīs mēnešiem. Trīs mēneši ceļojumam būs pietiekami daudz, taču, ja vēlies palikt Austrālijā un tur arī meklēt darbu, tad šāda tūrisma vīza nederēs. Pirms pārcelties uz kādu valsti, vienmēr būtu ieteicams uz to vispirms aizbraukt, lai varētu realitātē novērtēt situāciju. Bieži vien šķiet, ka ļoti gribētos dzīvot kādā valstī, taču reāli tajā nemaz nav būts – par to tikai ir lasīts, redzētas filmas, seriāli, raidījumi utt. Bieži vien mēs iztēlojamies kaut ko pavisam citu nekā tas ir patiesībā. Tāpēc, ja ir vēlme pārcelties uz valsti, uz kuru pārcelties nemaz nav tik vienkārši (gan dokumentu kārtošana, gan lielās izmaksas), ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka izdari pareizo izvēli. Protams, ja tur dzīvo kāds draugs, paziņa vai radinieks, tad būs daudz vieglāk, taču, ja tu tur nevienu nepazīsti, tad tas visu padarīs daudz, daudz grūtāku. Lai būtu lielāka iespēja iegūt vajadzīgo vīzu, ir labi, ja esi speciālists kādā Austrlijā pieprasītā profesijā. Turklāt, šis diploms attiecīgajā specializācijā, kas Austrālijā ir pieprasīta, piedāvā papildu iespējas tikt pie sev vēlama darba (protams, arī labas angļu valodas zināšanas būs ļoti liels pluss). Tūristu vīza ir bez maksas, bet pārējie pakalpojumi maksā un procedūra ir laikietilpīga un dārga. Atpūsties Austrālijā ir vienkārši un salīdzinoši lētāk, nekā tur pārvākties uz dzīvi. Turklāt, pilsētās dzīve ir diezgan dārga – tā var būt arī nedaudz dārgāka nekā Rīgā, taču mazākās pilsētās var būt grūtāk atrast atbilstošu darbu. Protams, ir nepieciešami arī diezgan lieli iekrājumi, lai vispār varētu sākt domāt par došanos uz Austrāliju.

Uzturēšanās atļauja Latvijā

Uzturēšanās atļauja Latvijā protams ir nepieciešama dažu ārvalstu pilsoņiem. Tā kā mūsdienās pasaule ir ļoti vienota – cilvēki var diezgan brīvi pārvietoties dažādu iemeslu dēļ, tad patiesībā ir diezgan daudz ārvalstnieku, kuri vēlas saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. No vienas puses, parasti dzirdam, ka daudzi latvieši aizbrauc no Latvijas, lai dzīvotu citā valstī, taču arī uz Latviju ļoti labprāt cilvēki pārvācas. Iemesli tam var būt dažādi – vienkārši vēlme dzīvot citur, darbs, studijas vai ģimene. Mūsdienās bieži sastopam dažādu valstu pārstāvju laulības savā starpā, tāpēc parasti ģimene izvēlas kā dzīvesvietu vai nu vienu vai otru valsti. Gadās situācijas, kad izvēlas vēl kādu trešo valstu, un arī Latvija var kļūt par šāda veida izvēli. Lai iegūtu uzturēšanās atļauju, ir nepieciešams iesniegt dokumentus derīgas uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā personīgi – tātad pašam būs jādodas iesniegt dokumentus, to nevarēs izdarīt neviens cits. Uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai ir nepieciešams Pārvaldē apstiprināts izsaukums. Protams, ir vairāki gadījumi, kad šis izsaukums nav nepieciešams, piemēram, ja ārzemnieks ir pašnodarbinātais, individuālais komersants, vēlas reģistrēt pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir aizbildnis kādam Latvijas pilsonim vai nepilsonim vai ir kādam ģimenes loceklis. Ja uzturēšanās atļauja ir nepieciešama studijām, tad no attiecīgās universitātes būs nepieciešama izziņa par to, ka patiešām studē šajā augstskolā. Studijas un bizness ir vieni no populārākajiem iemesliem tam, lai cilvēki kārtotu un reģistrētu uzturēšanās atļaujas. Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu un vācu valodās. Protams, ka uzturēšanās atļauja nav bez maksas, par to ir jāmaksā valsts nodeva. Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no tā cik steidzami ir jānokārto dokumentu – jo īsākā laikā tas ir jāizdara, jo vairāk tas izmaksās. Piemēram, standarta nodeva par dokumentu apstrādi 30 dienu laikā būs līdz 100 EUR, taču, ja to nepieciešams ātrāk, tad par 5 dienām būs jāmaksā 400 EUR. Visbiežāk dokumenti nepieciešami steidzami tad, ja neseko līdzi termiņiem. Bieži vien cilvēki aizmirst vai sajauc datumus un pēdējā brīdi dodas kaut ko kārtot. Tā kā šī maksa ir diezgan augsta, tad būtu vēlams tomēr sekot līdzi datumiem un laicīgi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Ir svarīgi atcerēties par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Tad, kad personai ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, dokumenti tās reģistrēšanai ir jāiesniedz 30 līdz 90 dienu laikā līdz uzturēšanas atļaujas reģistrēšanas termiņa beigām. Ja termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir ilgāks par 1 gadu, tad šī atļauja būs jāreģistrē katru gadu. Termiņu nekavēšana ir ļoti svarīga, jo pretējā gadījumā var ne tikai nākties maksāt lielu naudu, bet pastāv iespēja, ka šī uzturēšanās atļauja netiks pagarināta. Ja uzturēšanās iemesls ir studijas, un mājas ir tālu no Latvijas, tad nebūs labi semestra vidū doties mājās tikai tāpēc, ka laicīgi neiesniedzi visus dokumentus. Protams, dažādu dokumentu iesniegšana un iegūšana nav pārāk aizraujošs process, jo bieži vien attiecīgā iestāde, uz kuru ir jādodas atrodas neērtā vietā, bieži arī darba laiks nav piemērots, kā arī tas aizņem daudz laika. Taču no otras puses – šādas darbības jau nenotiek nemaz tik bieži un tas nav jādara katru nedēļu. Vienu reizi gadā mierīgi var atrast nepieciešamo laiku, lai sakārtotu visus dokumentus un mierīgi turpinātu strādāt, mācīties vai vienkārši atpūsties.

Kur var doties bez vīzas

Ceļošana, protams, ir brīnišķīga nodarbe. Kurš gan nevēlas apskatīt pēc iespējas vairāk vietu? Kaut gan patiesībā ir arī tādi cilvēki, kuriem ceļot vispār nepatīk. Vai arī nav vēlmes ceļot uz pārāk tālām vai eksotiskām vietām. Lai gan starp Eiropas Savienības valstīm mēs varam ceļot tik brīvi cik vien vēlamies, ir daudzas pasaules valstis un vietas, uz kurām nepieciešamas vīzas vai atļaujas, lai tur varētu iebraukt. Taču mūsdienās ir dažādi sadarbības līgumi starp valstīm, tāpēc ir tādas valstis, uz kurām Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas. Vienīgais uzturēšanās laiks šajās vietās var būt ierobežots – ja vēlēsies tur uzturēties ilgāku laiku vai braukt biežāk, tad būs jākārto vīza vai atļauja. Dodoties uz dažām valstīm tomēr būs nepieciešama ieceļošanas atļauja. Piemēram, 90 dienas ir diezgan izplatīts uzturēšanās limits. Dažām valstīm ir noteiktas šīs 90 dienas bez noteikta laika limita, taču parasti tās dienas ir gada vai pusgada laikā. Šo 90 dienu sarakstā ir arī vairākas Eiropas valstis, piemēram, Austrija, Beļģija, Albānija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Lietuva. Ceļot uz šīm valstīm, protams, var bez nekādām īpašām atļaujām, taču, ja būs vēlme tur uzturēties ilgāk, tad jānoskaidro visi attiecīgie noteikumi. Uzturēšanās iemesli var būt dažādi – saistībā ar studijām, praksi, darbu vai kā citādāk. Ja tomēr būs jāuzturas ilgāk kā 90 dienas, tad jāskatās kā šo uzturēšanās atļauju var saņemt. Patiesībā daudzām valstīm ir vienkārši – atliek tikai uz kādu noteiktu laiku izbraukt no valsts un atkal sāksies šīs 90 dienas no sākuma – tādējādi var mēģināt izvairīties no atļauju saņemšanas, ja nu gadījumā tas process ir grūts un sarežģīts. Savukārt dažām valstīm noteiktais limits ir līdz 3 mēnešiem gada vai pusgada laikā. Šeit rodas jautājums – kāda atšķirība 3 mēnešiem un 90 dienām? Būtībā šī atšķirība sanāk maksimums 3 dienas, bet laikam jau viss atkarīgs kā kura valsts ir noformulējusi savus noteikumus. Termiņu ievērošana vispār ir viena no svarīgākajām lietām – vienmēr rūpīgi ir jāseko līdzi kad tieši beigsies šis atļautais laiks, jo to nepamanot un laicīgi nerīkojoties var iedzīvoties tikai nepatikšanās, kuras nevienam nav nepieciešamas. Piemēram, uz Bolīviju ir atļauts uzturēties līdz 90 dienām tādā gadījumā, ja ieceļošanas mērķis ir tūrisms. Daudzām valstīm svarīgs ir tieši ieceļošanas mērķis. Kaut gan interesanti kā viņi vispār pārbauda vai uzrādītais mērķis patiešām atbilst realitātei? Jo teorētiski jau tūrismu var apvienot ar citām lietām.  Kaut gan to protams nevajadzētu darīt, lai nenokļūtu nepatikšanās – nokļūt nepatikšanās citā valstī ir ļoti nepatīkami. Piemēram, Fidži ir iespējams ieceļot tad. Ja ir tūrisma vai biznesa mērķis, taču nav norādīts uzturēšanās ilgums. Ir arī vairākas valstis, uz kurām drīkst ieceļot, ja pirms tam reģistrējies attiecīgajās lapās (kuras pieejamas arī internetā). Šādu valstu vidū ir, piemēram, ASV, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, Puertoriko, Venecuēla. Jebkurā gadījumā, pirms doties uz kādu citu valsti, ir jāievāc visa nepieciešamā informācija. Mūsdienās to izdarīt ir ļoti viegli un ērti, jo ir pieejama plaša informācija internetā, kā arī var konsultēties kādā ceļojumu birojā (tur strādājošajiem cilvēkiem tomēr būtu jāpārzina šādas lietas), vai arī valsts vēstniecībā. Ja dodies uz kādu tālu un gana eksotisku vietu, tad labāk visu info pārbaudīt vairākas reizes – drošs paliek drošs.